siltumcaurlaidība

Siltumcaurlaidība ir vielas spēja vadīt siltumu. Tas ir fizikāls lielums, kas raksturo, cik labi materiāls nodod siltumu no siltākās uz aukstāko daļu.

Īsumā:
Tas parāda, cik efektīvi materiāls vada siltumu. Augsta siltumcaurlaidība – siltums izplatās ātri; zema siltumcaurlaidība – siltums izplatās lēni.

Piemēri:
1. Metāli (piemēram, varš, alumīnijs) ir labi siltumvadi (augsta siltumcaurlaidība).
Tāpēc pannas bieži izgatavo no metāla – siltums ātri vienmērīgi izplatās.
2. Koks, putuplasts, gaisa slānis ir slikti siltumvadi (zema siltumcaurlaidība).
→ Tāpēs logu rāmjos izmanto putuplastu siltināšanai – tas aizkavē siltuma aizplūšanu.
3. Diamants ir viens no labākajiem siltumvadiem dabā.
→ Augsta siltumcaurlaidība padara to noderīgu augstas jaudas elektronikā.

Tehniskā piezīme:
Siltumcaurlaidību mēra vatos uz metru un kelvinu (W/(m·K)). Piemēram, vara siltumcaurlaidība ir ~400 W/(m·K), bet stikla vatei – ~0,04 W/(m·K).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'siltumcaurlaidiba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa