Siltumcaurlaidība ir vielas spēja vadīt siltumu. Tas ir fizikāls lielums, kas raksturo, cik labi materiāls nodod siltumu no siltākās uz aukstāko daļu.
Īsumā:
Tas parāda, cik efektīvi materiāls vada siltumu. Augsta siltumcaurlaidība – siltums izplatās ātri; zema siltumcaurlaidība – siltums izplatās lēni.
Piemēri:
1. Metāli (piemēram, varš, alumīnijs) ir labi siltumvadi (augsta siltumcaurlaidība).
→ Tāpēc pannas bieži izgatavo no metāla – siltums ātri vienmērīgi izplatās.
2. Koks, putuplasts, gaisa slānis ir slikti siltumvadi (zema siltumcaurlaidība).
→ Tāpēs logu rāmjos izmanto putuplastu siltināšanai – tas aizkavē siltuma aizplūšanu.
3. Diamants ir viens no labākajiem siltumvadiem dabā.
→ Augsta siltumcaurlaidība padara to noderīgu augstas jaudas elektronikā.
Tehniskā piezīme:
Siltumcaurlaidību mēra vatos uz metru un kelvinu (W/(m·K)). Piemēram, vara siltumcaurlaidība ir ~400 W/(m·K), bet stikla vatei – ~0,04 W/(m·K).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.