"Silīcijorganisks" (angļu: organosilicon) ir ķīmisks termins, kas apzīmē savienojumus, kas satur silīcija (Si) atomus, kas tieši saistīti ar oglekļa (C) atomiem.
Īsumā: tie ir materiāli, kas apvieno silīcija (neorganiskā) un oglekļa (organiskā) īpašības.
Galvenās īpašības:
- Bieži izturīgi pret augstām temperatūrām, UV starojumu, mitrumu.
- Laba elastība un termiskā stabilitāte.
- Slikti vada elektrību.
Piemēri:
1. Silikoni (piemēram, silikona eļļas, blīvējumi, implantāti) – visizplatītākie silīcijorganiskie polimēri.
2. Silāni (piemēram, tetraetilsilāns Si(C₂H₅)₄) – izmanto kā starpproduktus sintēzē vai pārklājumos.
3. Silikons (polimērs) – izmanto virtuves traukos, medicīnā, elektronikā.
4. Organosilīcija reaģenti ķīmijā (piemēram, trimetilsilil hlorīds) – aizsarggrupu ieviešanai organiskajā sintēzē.
Lietojuma jomas: polimēri, līmvielas, kosmētika, elektronika, būvniecība, medicīna.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.