Polimēri ir lielas molekulas (makromolekulas), kas veidotas no atkārtojošām mazākām vienībām — monomēriem. Tie var būt dabiskā vai sintētiskā izcelsme, un tiem piemīt plašs īpašību klāsts.
Īss skaidrojums:
Polimēri ir ķēdes vai tīkli, kas sastāv no daudzām savienotām vienībām (monomēriem). To struktūra nosaka fizikālās īpašības (elastīgums, izturību, caurlaidību u.c.).
Piemēri:
1. Dabiskie polimēri:
- Celuloze (kokvilna, koks) — augu šūnu sieniņu komponents.
- Cilvēka ķermenī: olbaltumvielas (piemēram, keratīns matos), DNS, ciete.
- Kaučuks — dabīgā gumija.
2. Sintētiskie (mākslīgie) polimēri:
- Plastmasas: polietilēns (plastmasas maisiņi), PVC (logu rāmji), polistirols (putuplasts).
- Sintētiskie šķiedras: nailons (apģērbs), poliesters (audumi).
- Līmes, silikoni, kompozītmateriāli.
Izmantošana ikdienā:
No apģērba (poliestera jakas) līdz elektronikai (plastmasas korpusi), medicīnai (sūkļi, implantāti) un būvniecībai (putuplasta siltināšanai).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.