Sīkzemnieks ir vēsturisks termins, kas apzīmēja lauksaimnieku, kuram piederēja neliels zemes gabals (parasti līdz 10 hektāriem) vai kas nomāja zemi, lai nodrošinātu sev un ģimenei iztiku. Viņi strādāja galvenokārt ar saviem spēkiem, bieži bez pastāvīgiem algotiem strādniekiem.
Piemēri:
1. 19. gadsimta Latvijā – sīkzemnieki veidoja lielu daļu lauku iedzīvotāju, audzēja graudus, kartupeļus, turēja nelielu lopkopību.
2. Pirms zemes reformas – daudzi sīkzemnieki dzīvoja nabadzībā, jo viņu zemes bija pārāk mazas efektīvai saimniekošanai.
3. Mūsdienu kontekstā – terminu dažreiz lieto, lai apzīmētu mazsaimnieku, kas strādā nelielā zemes gabalā (piemēram, dārzkopības vai bioloģiskās lauksaimniecības saimnieks).
Sinonīmi: mazsaimnieks, nelauzis (sarunvalodā).
Termins vēsturiski saistīts ar sociālo struktūru un zemes īpašumattiecībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.