"Sievmētra" ir novecojis, reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē sievu, māti vai gudru, pieredzējusu sievieti (bieži ar cieņas pieskaņu).
Tas cēlies no vārdiem "sieva" un "māte" (mētra — māte).
Piemēri:
1. Vēsturiskā/vadoniskā nozīme:
"Ciema vecākā sievmētra visiem deva padomus un risināja strīdus."
(Šeit — gudra, ietekmīga sieviete kopienā.)
2. Mātes/sievietes apzīmējums:
"Viņa bija ne tikai mājsaimniece, bet arī ģimenes sirds — patiesa sievmētra."
(Šeit — sieviete, kas rūpējas par ģimeni un mājām.)
3. Folklora/dzeja:
"Sievmētras dziesmas gudrību nākamajām paaudzēm glabāja."
(Kā simbols sieviešu gudrības un tradīciju.)
Piezīme: Mūsdienās šis vārds lietots ļoti reti, galvenokārt folklora, dzejā vai vēsturiskos tekstos. Parasti lieto vārdus "sieva", "māte", "gudra sieviete" vai "vecmāmiņa" (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.