"Semēma" (no grieķu: σῆμα — "zīme") ir lingvistiskā termins, kas apzīmē nozīmes pamatvienību — mazāko nozīmes daļu, ko var atšķirt vārda vai morfēmas nozīmē. Tā ir semantiska komponente, kas kopā ar citām semēmām veido vārda kopējo nozīmi.
Īsumā:
Semēma ir nozīmes atoms — piemēram, vārdam "brālis" semēmas varētu būt: [+cilvēks], [+vīrietis], [+radniecība], [+tiešs radinieks], [+tāds pats vecāku pāris].
Piemēri:
1. "Bezdibenīgs"
Semēmas: [+bez], [+dibena], [+īpašība] → kopā veido nozīmi "tāds, kam nav dibena/beigu".
2. "Skolotājs"
Semēmas: [+persona], [+darbība], [+mācīšana], [+profesija].
3. "Bērns"
Semēmas: [+cilvēks], [+jauns vecums], [+attiecības] (attiecībā pret vecākiem).
4. Atšķirība starp "skriet" un "staigāt":
- "Skriet": [+kustība], [+ātri], [+lēcienveidīgi].
- "Staigāt": [+kustība], [+lēni], [+soļi].
Atšķiras tikai dažas semēmas.
Praktiski: Semēmu analīze palīdz izprast, kā nozīmes veidojas no mazākām sastāvdaļām, kā vārdi ir saistīti (sinonīmi, antonīmi) un kā notiek nozīmes maiņa.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.