semēma

"Semēma" (no grieķu: σῆμα — "zīme") ir lingvistiskā termins, kas apzīmē nozīmes pamatvienību — mazāko nozīmes daļu, ko var atšķirt vārda vai morfēmas nozīmē. Tā ir semantiska komponente, kas kopā ar citām semēmām veido vārda kopējo nozīmi.

Īsumā:
Semēma ir nozīmes atomspiemēram, vārdam "brālis" semēmas varētu būt: [+cilvēks], [+vīrietis], [+radniecība], [+tiešs radinieks], [+tāds pats vecāku pāris].

Piemēri:
1. "Bezdibenīgs"
Semēmas: [+bez], [+dibena], [+īpašība] → kopā veido nozīmi "tāds, kam nav dibena/beigu".

2. "Skolotājs"
Semēmas: [+persona], [+darbība], [+mācīšana], [+profesija].

3. "Bērns"
Semēmas: [+cilvēks], [+jauns vecums], [+attiecības] (attiecībā pret vecākiem).

4. Atšķirība starp "skriet" un "staigāt":
- "Skriet": [+kustība], [+ātri], [+lēcienveidīgi].
- "Staigāt": [+kustība], [+lēni], [+soļi].
Atšķiras tikai dažas semēmas.

Praktiski: Semēmu analīze palīdz izprast, kā nozīmes veidojas no mazākām sastāvdaļām, kā vārdi ir saistīti (sinonīmi, antonīmi) un kā notiek nozīmes maiņa.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'semema' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa