semasioloģija
Semasioloģija (no grieķu: sēmasia — "nozīme" un logos — "mācība") ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu un izteicienu nozīmes izmaiņas vēsturiskā attīstībā. Tā analizē, kāpēc un kā mainās vārdu nozīmes laika gaitā.
Galvenās nozīmes maiņas veidi:
1. Sašaurināšanās — nozīme kļūst šaurāka.
Piemērs: Latviešu vārds "māja" senāk nozīmēja "sēta, saimniecība", bet tagad — "dzīvojamā ēka".
2. Paplašināšanās — nozīme kļūst plašāka.
Piemērs: "Pelēks" agrāk attiecās tikai uz krāsu, tagad arī par kaut ko neizteiktu vai garlaicīgu ("pelēka diena").
3. Pārmetāfora — pāreja no konkrētas uz abstraktu nozīmi.
Piemērs: "Galva" no ķermeņa daļas → "projekta galva" (vadītājs).
4. Pārsinekdohe — daļas aizstāšana ar veselu vai otrādi.
Piemērs: "Bura" (buru kuģa daļa) → "kuģis ar burām".
Piemēri latviešu valodā:
- "Bērns" — agrāk nozīmēja "kalps, vergs" (sal. ar igauņu pern — "kalps"), tagad — "bērns".
- "Slimība" — senāk "vājums, nespēks" (no "slims" — "vājš"), tagad — "veselības traucējumi".
Semasioloģija palīdz izprast valodas dinamiku un kultūrvēsturisko kontekstu, kas ietekmē vārdu lietojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.