sēdus
"Sēdus" latviešu valodā ir darbības vārda "sēdēt" pagātnes lokāmais divdabis, kas apzīmē kādu, kas atrodas sēžotā stāvoklī vai kādu, kas ir sēdējis.
To lieto, lai raksturotu personu/vietu, kurā notiek sēdēšana, vai norādītu uz sēdošu darbību pagātnē.
Piemēri:
1. Viesis sēdus gaida istabā.
(Viesis atrodas sēžotā stāvoklī, gaida.)
2. Bērns palika sēdus krēslā, skatīdamies televizoru.
(Bērns turpināja sēdēt.)
3. Viņš atrada suni sēdus pie durvīm.
(Suns bija sēžotā pozā.)
Gramatiska piezīme:
- "Sēdus" ir nolokāms divdabis (piemēram: sēdusi sieviešu dzimtē, sēduši daudzskaitlī).
- Bieži lietots arī kā apstākļa vārds (piemēram: sēdus gaidīt).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.