savrupniece
"Savrupniece" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā apzīmē sievieti, kas dzīvo vai uzturas savrupā, attālā, nošķirtā vietā, bieži vien nošķirta no citiem cilvēkiem vai sabiedrības centra. Tas var būt gan faktisks dzīvesvietas apraksts, gan arī metaforisks raksturojums cilvēkam, kas ir noslēgts, vientuļš vai patstāvīgs.
Īsa nozīme:
Sieviete, kas dzīvo attālā/vientuļā vietā; vientuļniece.
Piemēri lietojumam:
1. Faktiskais nozīme (vieta):
"Kalnu ielejā dzīvoja savrupniece, kas reti redzēja citus cilvēkus."
"Pēc laulības šķiršanas viņa kļuva par savrupnieci un pārcēlās uz meža māju."
2. Metaforiskais/rakstura nozīme:
"Viņa bija savrupniece savās domās, nevēlējās iesaistīties sarunās."
"Kopš bērnības viņa jutās kā savrupniece starp vienaudžiem."
Sinonīmi: vientuļniece, atšķirtība, noslēgtība (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: sabiedriska sieviete, komūnas dalībniece.
Vārds "savrupniece" cēlies no īpašības vārda "savrups" (nošķirts, atsevišķs) ar piedēkli "-niece". Vīriešu dzimtes analogs ir "savrupnieks".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.