sašļucis
"Sašļucis" ir latviešu valodas īpašības vārds (particips), kas apzīmē sarāvies, sarucis, saritināts, saraujies – parasti sakarā ar aukstumu, bailēm vai slimību. Tas raksturo kaut ko fiziski saritinātu vai sarāvušos, kā arī var tikt lietots metaforiski, lai aprakstītu sarāvus, noslēgtu cilvēku.
Piemēri:
1. Fiziska saraušanās:
- "Bērns bija sašļucis aukstumā, ietījies segu."
- "Slimais gulēja gultā sašļucis sāpēs."
2. Psiholoģiska/stāvokļa raksturojums:
- "Viņš bija sašļucis savās domās un nerunāja ar nevienu."
- "Pēc pārmetumiem viņa stāja kļuva sašļuca."
3. Metaforiska lietojuma:
- "Vecā māja stāvēja sašļucusi kā nolietota skranda."
Sinonīmi: sarucis, sarāvies, saritināts, saraujies, savilkts.
Antonīmi: izstiepts, izplesties, atslābināts, atvērts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.