Sārmšķīdība ir vielas spēja izšķīst sārmos (piemēram, nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda šķīdumos). Šis termins bieži lietots ķīmijā, lai raksturotu vielas, kas nešķīst ūdenī, bet reaģē ar sārmiem, veidojot šķīstošus savienojumus.
Piemēri:
1. Dažas olbaltumvielas (piemēram, keratīns matos) šķīst sārmos, bet nešķīst ūdenī.
2. Daži polimēri un sveķi rūpniecībā tiek apstrādāti ar sārmiem, lai tos padarītu šķīstošus.
3. Organiskās skābes (piemēram, citronskābe) var veidot sārmos šķīstošas sāļus.
Sārmšķīdība bieži tiek salīdzināta ar skābju šķīdību (šķīšana skābēs) un ūdensšķīdību (šķīšana ūdenī).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.