sarkanādaine
"Sarkanādaine" ir latviešu valodas dzejolisks vai stilizēts apzīmējums (epitets) sarkanai ādai, ko lieto, lai gleznoti aprakstītu kāda cilvēka ādas krāsu, bieži vien ar romantisku vai tautas daiļrades nokrāsu.
Nozīmes nianses:
1. Krāsa – sarkana (bieži veselīga, apsārtusi) āda.
2. Tēls – var attiekties uz meiteni, sievieti vai varoni ar šādu ādu.
3. Konteksts – lietošana folklorā, dzejā, pasakās, lai radītu tēla tēlainību.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā (piemērs no folkloras vai imitējot tās stilu):
"Tur staigāja sarkanādaine,
Ziedu pušķi rociņās turēdama."
2. Pasakas tēla aprakstā:
"Meitene ar sarkanādaino vaigu izskatījās kā saules meita."
3. Romantisks apzīmējums:
"Viņš atcerējās to sarkanādaino jaunavu, kuru redzēja kalnu ceļā."
Vēsturiskais / folkloras konteksts:
Latviešu folklorā un dzejā (piemēram, dainās) bieži sastopami epiteti, kas apzīmē ādas krāsu – "sarkanādains" varētu būt saistīts ar veselību, jaunību vai saules simboliku. Šis vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt mākslas vai literārajos darbos, lai radītu nostaļģisku vai tēlainu atmosfēru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.