samaņa

Samaņa (no sengrieķu: σημαίνω — "rādīt, nozīmēt") ir lingvistiskā termina semantika pamatā. Tas attiecas uz:

1. Nozīmi, saturu — vārda, izteiciena vai teksta informācijas kodēšana.
2. Jēgu, saprašanu — kaut kā izpratni vai uztveri.

Piemēri lietojumā:
1. Šīs frāzes samaņa ir neskaidra.
(šajā kontekstā — "nozīme, jēga")

2. Viņš uzmanīgi analizēja teksta samaņu.
(šajā kontekstā — "saturs, izteiktais jēgpilnais elements")

Vēsturiski:
Termins cēlies no grieķu filozofijas, kur tika lietots, lai apzīmētu zīmju (vārdu, simbolu) attiecību ar to apzīmēto jēgu vai realitāti. Mūsdienās biežāk lietots atvasinājums semantika (nozīmju zinātne).

Įrašas
Paaiškinimas	Samaņa (no sengrieķu: σημαίνω — "rādīt, nozīmēt") ir lingvistiskā termina semantika pamatā. Tas attiecas uz: 1. Nozīmi, saturu — vārda, izteiciena vai teksta informācijas kodēšana. 2. Jēgu, saprašanu — kaut kā izpratni vai uztveri. Piemēri lietojumā: 1. Šīs frāzes samaņa ir neskaidra. (šajā kontekstā — "nozīme, jēga") 2. Viņš uzmanīgi analizēja teksta samaņu. (šajā kontekstā — "saturs, izteiktais jēgpilnais elements") Vēsturiski: Termins cēlies no grieķu filozofijas, kur tika lietots, lai apzīmētu zīmju (vārdu, simbolu) attiecību ar to apzīmēto jēgu vai realitāti. Mūsdienās biežāk lietots atvasinājums semantika (nozīmju zinātne).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.