"Sakalums" latviešu valodā nozīmē apkārtnes ainavu, apvidu, apkārtni — tas ir vieta, kas ietver gan dabu, gan cilvēku radītos elementus, un to bieži lieto, runājot par konkrētu teritoriju ar tās raksturīgajām iezīmēm.
Piemēri:
1. Dabiskā sakalumā:
"Šis kalnu sakalums ir pilns ar ezeriem un seniem mežiem."
(Apraksta konkrētu dabas teritoriju ar tās īpašībām.)
2. Cilvēku ietekmētā sakalumā:
"Ciema sakalums mainās: jaunās mājas mijas ar vecām koka sētām."
(Rāda apvidu, kurā daba saplūst ar cilvēku darbību.)
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa dzīves sakalums bija pilns pārsteigumu un pārmaiņu."
(Lietots metaforiski, lai raksturotu dzīves apstākļus vai vidi.)
Īsāk: "Sakalums" ir konkrēta vide vai apkārtne, kas var būt gan dabas, gan cilvēku veidota, ar savu atmosfēru un iezīmēm. Vārds ir literārāks un izteiksmīgāks nekā vienkāršs "apkārtne" vai "vieta".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.