"Sabrūvēt" nozīme:
Sabrukt, izjukt, izputēt (parasti par ēku, sienu, tiltu u.c. būvēm vai to daļām). Tas nozīmē fizisku sabrukšanu, bojāšanos līdz pilnīgai nelietojamībai, bieži vien dēļ novecošanas, nelabvēlīgiem apstākļiem vai spēcīga trieciena.
Piemēri:
1. Par ēku:
Pēc zemestrīces vecā skolas ēka sabrūvēja līdz pamatiem.
2. Par sienu:
Ilgstošo lietu dēļ mūra siena pamazām sabrūvēja un nokrita.
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
Pēc zaudējuma viņa cerības pilnīgi sabrūvēja. (t.i., sabruka garīgi).
Sinonīmi: sabrukt, sairt, izgāzties, sagrūt.
Antonīmi: noturēties, stāvēt, saglabāties.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.