runātīgums

"Runātīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē pārmērīgu vai tukšu runāšanu, pārlieku daudz vārdu lietošanu, bez saturiska jēga. Vārds izsaka negatīvu vērtējumu par cilvēka runas veidu, kurā ir daudz lieku vārdu, atkārtojumu vai nevajadzīgas informācijas.

Piemēri lietojumā:

1. Sarunā:
"Viņa runātīgums sapinās tik sarežģīti, ka es vairs nesaprotu, ko viņš grib pateikt."

2. Rakstītā darbā:
"Esamojuma atskaite cieta no pārmērīga runātīguma, tāpēc galvenā doma pazuda lieko detaļu plūsmā."

3. Novērtējot runu:
"Politiķa runātīgums auditoriju vairāk nogurdināja, nekā pārliecināja."

Sinonīmi: pārliekā runība, vārdu pārpilnība, tukšrunība, verbozitāte.
Pretējais jēdziens: lakoniskums, kodolīgums, īsums.

Įrašas
Paaiškinimas	"Runātīgums" nozīme: Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē pārmērīgu vai tukšu runāšanu, pārlieku daudz vārdu lietošanu, bez saturiska jēga. Vārds izsaka negatīvu vērtējumu par cilvēka runas veidu, kurā ir daudz lieku vārdu, atkārtojumu vai nevajadzīgas informācijas. Piemēri lietojumā: 1. Sarunā: "Viņa runātīgums sapinās tik sarežģīti, ka es vairs nesaprotu, ko viņš grib pateikt." 2. Rakstītā darbā: "Esamojuma atskaite cieta no pārmērīga runātīguma, tāpēc galvenā doma pazuda lieko detaļu plūsmā." 3. Novērtējot runu: "Politiķa runātīgums auditoriju vairāk nogurdināja, nekā pārliecināja." Sinonīmi: pārliekā runība, vārdu pārpilnība, tukšrunība, verbozitāte. Pretējais jēdziens: lakoniskums, kodolīgums, īsums.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.