rūmīgs

"Rūmīgs" nozīme:
Kluss, mierīgs, nosvērts, bez pārspīlētām emocijām vai trokšņa. Bieži lietots, lai raksturotu cilvēka izturēšanos, atmosfēru vai vietu.

Piemēri:
1. Par cilvēku:
Viņš bija rūmīgs un pārdomāts runātājs, neuzbrukdams emocionāli.
2. Par atmosfēru/vietu:
Bibliotēkā valdīja rūmīga klusuma aura.
3. Par izturēšanos:
Pēc konflikta viņa atbildēja rūmīgi, bez niknuma.

Sinonīmi: mierīgs, kluss, nosvērts, apdomīgs.
Pretstatā: nemierīgs, trokšņains, impulsīvs, uzbudināts.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'rumigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Rūmīgs" nozīme: Kluss, mierīgs, nosvērts, bez pārspīlētām emocijām vai trokšņa. Bieži lietots, lai raksturotu cilvēka izturēšanos, atmosfēru vai vietu. Piemēri: 1. Par cilvēku: Viņš bija rūmīgs un pārdomāts runātājs, neuzbrukdams emocionāli. 2. Par atmosfēru/vietu: Bibliotēkā valdīja rūmīga klusuma aura. 3. Par izturēšanos: Pēc konflikta viņa atbildēja rūmīgi, bez niknuma. Sinonīmi: mierīgs, kluss, nosvērts, apdomīgs. Pretstatā: nemierīgs, trokšņains, impulsīvs, uzbudināts.