"Rūcējs" latviešu valodā nozīmē kāds, kas rūc — tas ir, izdod dziļus, bargus skaņus, parasti dusmīgs, draudošs vai neapmierināts.
Piemēri:
1. Par dzīvnieku:
Mednieks dzirdēja, ka mežā rūc lācis.
(Šeit "rūcējs" netiek tieši lietots, bet lācis ir tipisks rūcējs.)
2. Par cilvēku (pārnestā nozīmē):
Vecais kaimiņš vienmēr bija rūcējs — viņš vienmēr dusmojās par jauniešiem.
(Cilvēks, kas bieži rūc — dusmojas, murmina.)
3. Par dabas parādību (tēlaini):
Pērkons kā rūcējs pārņēma debesis.
(Pērkons "rūc" kā dusmīgs būtnes.)
Īsumā:
"Rūcējs" var būt dzīvnieks (piemēram, lācis, suns), cilvēks ar bargu, dusmīgu balsi vai tēlaini — jebkas, kas rada rūkoņas skaņas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.