roklaiža
"Roklaiža" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē stāvu klinšu nogāzi, aizas vai gravas sienu, bieži vien upes vai strauta krastā. Tas ir sinonīms vārdiem "klints", "stāvkrasts" vai "aiza".
Īss skaidrojums:
Tas ir dabisks ģeoloģisks veidojums — vertikāla vai ļoti stāva klinšaina siena, kas parasti veidojusies upes erozijas vai tektonisku procesu rezultātā.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Gaujas ielejā redzamas iespaidīgas smilšakmens roklaižas, kas piesaista tūristus."
2. Metaforiski (mākslinieciski):
"Viņa klusums bija kā neiekļūstama roklaiža, aiz kuras slēpās neizteiktas domas."
3. Vēsturiskā kontekstā:
"Senā pilskalna rietumu pusē paceļas aizsargājoša roklaiža."
Radniecīgi vārdi:
- Aiza — dziļa ieleja ar stāviem sāniem.
- Stāvkrasts — stāvs, bieži klinšains krasts.
- Klints — atsevišķs klinšu masīvs.
Piezīme:
Vārds "roklaiža" literārajā valodā lietots biežāk nekā ikdienas sarunvalodā, kur parasti izmanto "klints" vai "stāvkrasts". Tas ir izteikti poetisks un gleznains vārds, kas rada tēlainu dabas attēlu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.