"Robiņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē nelielu grupu, pulciņu vai kopu (parasti cilvēku, bet var attiekties arī uz priekšmetiem). Tas izsaka kaut ko mazu, savāktu kopā, bieži ar iekšēju saistību vai kopīgu mērķi.
Piemēri lietojumā:
1. Cilvēku grupai:
"Bērni spēlējās pagalmā nelielā robiņā."
"Pēc sapulces veidojās robiņš diskutētāju."
2. Priekšmetu kopai:
"Uz galda atradās robiņš ar dažādiem atslēgām."
"Viņš izlikās no kabatas robiņš sīku monētu."
3. Abstraktā nozīmē (domu, notikumu kopums):
"Viņas galvā bija robiņš jaunu ideju."
Sinonīmi: pulciņš, ļaužu grupa, ķekars (priekšmetiem), saime (sarunvalodā).
Piezīme: Vārds bieži lietots ar maigu, sarunvalodai tuvu nokrāsu, nevis oficiālā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.