"Pulciņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē nelielu grupu, īpaši cilvēku kopu, kas pulcējusies kopā (bieži vien draudzīgā vai mazā skaitā). Tas izsaka mazu, ciešu vai nejauši sapulcējušos cilvēku kopumu.
Piemēri:
1. Draugu pulciņš – Neliela draugu grupa, kas satiekas vai pavada laiku kopā.
"Vakarā dārzā sapulcējās draugu pulciņš."
2. Sarunājošs pulciņš – Cilvēki, kas sarunājas kopā (bieži vien nejauši, piemēram, pasākumā).
"Pasākuma malā veidojās vairāki sarunājoši pulciņi."
3. Bērnu pulciņš – Mazs bērnu bars, kas spēlējas vai uzkrājies vienuviet.
"Lejā pagalmā rotaļājās bērnu pulciņš."
Papildinformācija:
Vārds cēlies no darbības vārda "pulcēties" (sanākt kopā). Tam ir mīļš vai neoficiāls nokrāsojums, un to lieto, runājot par nelielām, nereti draudzīgām cilvēku grupām, nevis oficiālām sapulcēm.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.