robežmala
"Robežmala" nozīme:
Tas ir literārs vai dzejisks apzīmējums vietai, kas atrodas uz robežas, malas, vai kādas teritorijas nomales — bieži vien ar nokrāsu par attālu, vientuļu, pārejas zonu (piemēram, starp mežu un lauku, zemi un jūru, vai pat simbolisku "robežu").
Piemēri lietojumā:
1. Burtiskā nozīmē (ģeogrāfija/ainava):
"Viņa māja stāvēja meža robežmalā, kur ozolu sētas beidzās un sākās purva tīrelis."
"Krasta robežmalā jūras viļņi skaloja akmeņus, kas atdalīja sausu zemi no bezgalīgā ūdeņa."
2. Pārnestā nozīmē (simboliska/psiholoģiska robeža):
"Viņš dzīvoja sapņu un realitātes robežmalā, vienlaikus ticot un šauboties."
"Vecība ir dzīves robežmala, no kuras paveras skats uz pagātni un nākotnes neskaidrumu."
Skaidrojums:
Vārds "robežmala" reti lietots ikdienas sarunvalodā, bet parādās literatūrā, dzejā vai aprakstošā tekstā, lai radītu atmosfēru, uzsvērtu izolāciju, pāreju vai divu pasaulu saskares punktu. Tas var apzīmēt gan fizisku vietu, gan abstraktu stāvokli uz "robežas".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.