"Rīvīte" latviešu valodā ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "rīva", kas nozīmē "grāvis, sekls padziļinājums zemē, neliels novadgrāvis".
Īsā nozīme:
Neliels, sekls grāvis vai iegruvums zemē, kas parasti veidojas no ūdens plūsmas vai cilvēku/dzīvnieku ietekmes.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Pa meža taku šķērsoja neliela rīvīte, ko bija izskalojis pavasarā kušošais sniegs."
2. Lauku ikdienā:
"Vējš un lietus izveidoja rīvīti dārza malā, kur sākās stāvēt ūdens."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa pierē parādījās domīga rīvīte – grūtas dienas atstāta pēdas." (kā neliels grumbiņš/ierakts ādā)
Papildinformācija:
- Bieži lietots lauku un meža aprakstos.
- Var būt gan dabīga, gan mākslīga (piemēram, kartupeļu lasīšanā izraktā seklā bedrīte).
- Sinonīmi: grāvītis, iegruvums, rieva (dialektismos).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.