"Bedrīte" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē nelielu bedrīti, iedobi vai padziļinājumu zemē vai virsmas materiālā. Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu mazu, seklu bedrīti, kas var rasties dabiski (piemēram, no lietus, dzīvniekiem) vai arī mākslīgi.
Piemēri lietojumam:
1. Dabā:
"Pēc lietus ceļmalā bija daudz mazu bedrīšu ar ūdeni."
"Zaķis ierāvās zemē esošajā bedrītē."
2. Mājsaimniecībā/technikā:
"Vecajā ceļā bija redzamas dažas bedrītes, kas radīja neērtības braukšanā."
"Uz galda virsmas bija palikusi neliela bedrīte no karsta trauka."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa sejā bija smaidīga bedrīte vaigā." (t. i., maza padziļinājums/iedobe sejā, piemēram, smaidot).
Sinonīmi: iedobe, padziļinājums, iedobīte (mazāka nekā "bedre").
Piezīme: Vārds "bedrīte" ir deminutīvs (mazināmā forma) no vārda "bedre", kas apzīmē lielāku vai dziļāku bedri.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.