"Rituļceļš" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē ceļu, kas paredzēts riteņbraukšanai (parasti velosipēdiem, bet var attiekties arī uz citiem riteni braucošiem transportlīdzekļiem). Tas var būt gan atsevišķs ceļš, gan celiņš, gan ielas daļa, kas atvēlēta vai pielāgota riteņbraucējiem.
Īss skaidrojums:
Rituļceļš = ceļš riteņbraucējiem.
Piemēri lietojumā:
1. Pilsētas infrastruktūrā:
"Rīgā gar Daugavu ir izveidots garš rituļceļš, kas ļauj droši braukt ar velosipēdu."
2. Dabas apvidū:
"Meža rituļceļš bija klāts ar grants segumu, piemērots gan velosipēdiem, gan riteņkrēsliem."
3. Noteikumu kontekstā:
"Rituļceļā aizliegts braukt ar motocikliem vai automašīnām."
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): veloceļš, velosipēdu celiņš, riteņbraukšanas trase.
Svarīgi: Atšķir no "velojoslas" (braukšanas joslas ietvaros) un "velomaršruta" (maršruta jēdziens). Rituļceļš parasti ir atdalīta infrastruktūra.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.