"Rītrīts" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē rīta gaismu, rīta blāzmu vai ausmu — debesu atspīdumu pirms saullēkta vai tieši pēc tā. Tas bieži tiek lietots dzejā un literatūrā, lai radītu ainavisku, mierīgu vai gleznainu noskaņojumu.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Vēl pār mežu slēpās rītrīts zeltains,
un klusa bija rīta stunda."
(Raina "Gals un sākums" motīvs)
2. Prozā:
"Logā iespīdēja pirmā rītrīta blāzma, un dzīvnieki mežā pamodinās."
3. Mūsdienu lietojumā:
"Braucām ciemos agri no rīta, kad vēl debesīs mirdzēja sārtais rītrīts."
Sinonīmi: ausma, rīta blāzma, rīta gaisma, atspīdums pirms saullēkta.
Piezīme: Vārds "rītrīts" ir arhaisks un reti lietots ikdienas sarunvalodā, bet saglabājies literārajā valodā un dzejā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.