retorisms
"Retorisms" latviešu valodā nozīmē retorisku izteicienu jeb runas figūru — valodas līdzekli, ko lieto, lai runu vai tekstu padarītu izteiksmīgāku, pārliecinošāku, skaistāku vai emocionālāku. Tas bieži vien ir stilistisks paņēmiens, kas novirzās no ikdienas, vienkāršas valodas lietojuma.
Īsumā: retorisms ir mākslīga valodas forma, kas kalpo runas ietekmei un izteiksmes spēcībai.
Piemēri retorismiem latviešu valodā:
1. Jautājums, uz kuru negaida atbildi (retorisks jautājums):
"Vai tad tu to nesaproti?"
(Nolūks ir uzsvērt pašsaprotamību, nevis gaidīt atbildi.)
2. Pārmērīga vai nepietiekama izteiksme (hiperbola un litote):
"Es tevi gaidīju veselu mūžību!" (hiperbola)
"Viņš nav gluži vienkāršs cilvēks." (litote — mīkstinājums)
3. Atkārtojums (anafora, epifora u.c.):
"Es cīstīšos, es cīnīšos, es nepadodošos!"
(Atkārtojums pastiprina noteikšanos.)
4. Salīdzinājums (metafora, līdzība):
"Laiks ir zelts." (metafora)
"Viņš skrien kā akls bez nūjas." (līdzība)
5. Pretstatījums (antītēze, oksimorons):
"Dzīve ir īsa, bet māksla mūžīga." (antītēze)
"Mūklā klusums." (oksimorons — pretrunīgs savienojums)
Retorismus plaši lieto literatūrā, politikā, daiļrunā un ikdienas sarunās, lai piesaistītu uzmanību, ietekmēt domāšanu vai radītu noteiktu emocionālu atmosfēru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.