rentgenoskopija
Rentgenoskopija ir medicīnas pārbaudes metode, kurā ar rentgenstaru palīdzību reāllaikā tiek novēroti iekšējie orgāni vai to darbība (piemēram, elpošana, sirds pukstēšana, zarnu kustības). Atšķirībā no rentgenogrammas (statiska attēla), rentgenoskopijā tiek iegūts kustīgs attēls uz ekrāna.
Galvenās iezīmes:
- Notiek reāllaikā (kā "tiešraide").
- Bieži izmanto kontrastvielu, lai uzlabotu redzamību.
- Ļauj novērtēt funkcionālos procesus (kustību, pārvietošanos).
Piemēri lietojumiem:
1. Gremošanas trakta pārbaude – novēro, kā kontrastviela (piemēram, bārija suspensija) izplūst pa barības vadiem, atklāj stenozes, čūlas vai motoros traucējumus.
2. Plaušu dinamikas novērtēšana – vēro plaušu kustības elpošanas laikā, diafragmas darbību.
3. Sirds un asinsvadu izmeklēšana (angjokardiogrāfija) – kontrolējot kontrastvielas ievadi, novēro asins plūsmu, vārstuļu darbību.
4. Locītavu vai mugurkaula kustību analīze – piemēram, kakla daļas locīšanas/atlocišanas laikā.
Mūsdienās rentgenoskopija bieži tiek aizstāta ar mazāk radiācijas ietekmējošām metodēm (piemēram, ultrasonogrāfiju, MRI), bet joprojām tiek izmantota specifiskos gadījumos, īpaši, ja nepieciešams dinamisks attēls.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.