renegātisms
"Renegātisms" (angļu: renegadism) nozīmē nodevību, pārgāšanu uz ienaidnieka pusi, principu vai uzskatu atsaukšanu, nodevīgu rīcību. Tas attiecas uz cilvēku, kurš pamet savu paziņu, organizāciju, ticību vai ideālus, lai pievienotos pretējai pusei, bieži vien motivēts ar personisku labumu, bailēm vai iespējām.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
Alcibiāds, sengrieķu politiķis un karavadonis, Peloponēsa kara laikā pameta Atēnas, pārgāja pie Spartas, vēlāk atkal mainīja pusi. Viņa rīcību varētu raksturot kā renegātismu.
2. Politiskā kontekstā:
Politiķis, kurš pamet savu partiju pirms vēlēšanām, lai pievienotos konkurentiem, vēlāk publiski kritizējot bijušos biedrus un idejas, ar kurām iepriekš bija saistīts.
3. Reliģiskā nozīmē:
Kristietis, kurš oficiāli noliedz savu ticību un pievienojas citai reliģijai vai kļūst par ateistu sociāli represīvā vidē, kur šāda rīcība tiek uzskatīta par nodevību.
Sinonīmi: nodevība, pārgāšana, apostāze (reliģiskā kontekstā), mainīgums.
Antonīmi: lojalitāte, principialitāte, uzticamība.
Skaidrojums īsumā: Renegātisms ir principu/lojalitātes pamešana pretējā labā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.