reimunizācija
Reimunizācija (no latīņu re- — ‘atkal’ un immunizācija) ir procesa atkārtošana, lai atjaunotu vai uzturētu imunitāti pret infekcijas slimībām pēc vakcinācijas vai dabīgas infekcijas. Tas parasti tiek veikts ar booster devām (papildu vakcīnas devām) vai atkārtotu vakcināciju pēc noteikta laika, jo imunitāte var vājināties.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Imunitātes atjaunošana — ja aizsargspēja ir samazinājusies.
2. Ilgtermiņa aizsardzības nodrošināšana — pret infekcijām (piemēram, tetānus, difterija).
3. Reakcijas uz mainīgiem patogēniem — piemēram, sezonālās gripas vakcīnas.
Piemēri:
1. Tetanusa booster deva
Pēc pamatvakcinācijas bērnībā ieteicama tetanusa reimunizācija ik pēc 10 gadiem, lai uzturētu aizsardzību.
2. COVID-19 vakcīnas papildu devas
Pēc primārās vakcinācijas tiek piedāvātas booster devas, lai pastiprinātu imunitāti pret jaunām vīrusa variantiem.
3. Ceļojumu vakcinācija
Pirms braukšanas uz reģioniem, kur izplatītas noteiktas slimības (piemēram, dzeltenā drudzis), var būt nepieciešama atkārtota vakcinācija, ja iepriekšējā imunitāte ir beigusies.
4. Profesionālā riska grupas
Veselības aprūpes darbiniekiem ik gadus ieteicama gripas vakcīna, jo vīruss pastāvīgi mutē, un imunitāte laika gaitā samazinās.
Īsumā: Reimunizācija ir plānota atkārtota vakcinācija, lai uzturētu efektīvu imunitāti pret infekcijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.