Vakcīna ir bioloģisks preparāts, kas satur vājinātus vai inaktivētus mikroorganismus (vīrusus, baktērijas) vai to daļas. Tās mērķis ir stimulēt organisma imūnsistēmu, lai tā izveidotu aizsardzību pret konkrētu infekcijas slimību.
Galvenās nozīmes punkti:
- Imūnitātes veidošana – vakcīna "iemāca" imūnsistēmai atpazīt un apkārt patogēnu.
- Profilakse – tiek lietota, lai novērstu slimības, nevis ārstētu.
- Kolektīvā aizsardzība – plaša vakcinācija samazina slimības izplatību sabiedrībā.
Piemēri lietojumam:
1. Medicīnas kontekstā:
"Bērniem pēc vakcīnas kalendāra ievada masalas, bakmārītes un vējērpu vakcīnu."
"Covid-19 vakcīnas ļāva ierobežot pandēmijas sekas."
2. Pārnesenā nozīmē (metaforiski):
"Grūtības ir dzīves vakcīna – tā stiprina personību."
"Izglītība ir labākā vakcīna pret neziņu un aizspriedumiem."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no latīņu "vaccinus" (nozīmē "govju"), par godu pirmajai vakcīnai pret bakām, ko 18. gs. izstrādāja Edvards Dženers, izmantojot govju bakas (Variolae vaccinae).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.