"Reimatiķis" ir humoristisks vai ironisks apzīmējums cilvēkam, kurš mēģina rakstīt dzeju (parasti vienkāršu vai nepārliecinošu), bet kuram trūkst talanta, dziļuma vai oriģinalitātes.
Vārds ir veidots no "reimat" (dzeja) + "ķis" (pēc parauga kā "dzejķis", bet ar nosmejošu nokrāsu). Tas lietots, lai izceltu pārspīlētu vai neveiksmīgu mēģinājumu radīt dzeju.
Piemēri lietojumā:
1. "Mūsu kaimiņš katru vakaru sēž ar piezīmju grāmatiņu – domā, ka ir dzejnieks, bet patiesībā tikai reimatiķis."
2. "Sociālos tīklos daudz tādu reimatiķu, kas publicē bēdīgus divrindiņus par mīlestību."
Vārds nereti lietots ar ironiju, lai pasvītrotu, ka darbi ir mehāniski, banāli vai pārāk centīgi "dzejiski". Tas nav oficiāls literatūras termins, bet gan sarunvalodas izteiciens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.