rediskonts
"Rediskonts" ir finanšu termins, kas apzīmē centrālās bankas operāciju, kurā tā atkārtoti diskontē (iegādājas) komercbankām iepriekš diskontētus (iegādātus) vekseļus vai citus īstermiņa parāda dokumentus.
Vienkāršāk sakot:
- Komercbanka klientam (piemēram, uzņēmumam) iegādājas vekseļu (īstermiņa parāda saistību), veicot diskontu.
- Ja komercbankai steidzami nepieciešama nauda, tā var šo vekseli pārdot centrālajai bankai – tas ir rediskonts.
Galvenais mērķis: Centrālā banka ar rediskontu regulē naudas apgrozījumu ekonomikā un palīdz komercbankām uzturēt likviditāti.
Piemēri:
1. Komerbankas likviditātes nodrošināšana:
Komercbanka X ir diskontējusi uzņēmuma vekseli 90 000 EUR vērtībā. Pēc pāris nedēļām bankai steidzami vajag skaidru naudu. Tā pārdod šo vekseli centrālajai bankai (piem., Latvijas Bankai) par 88 000 EUR – tas ir rediskonts. Centrālā banka pēc tam iekasēs pilno summu no vekseļa emitenta termiņa beigās.
2. Centrālās bankas monetārās politikas instruments:
Ja centrālā banka vēlas palielināt naudas piedāvājumu ekonomikā, tā var pazemināt rediskonta likmi (procentu, par kādu pērk vekseļus). Tas mudina komercbankas aktīvāk izmantot rediskontu, jo tas kļūst lētāks, un palielinās naudas apgrozījums.
Atšķirība no diskonta:
- Diskonts – pirmais vekseļa pārdošanas darījums (no klienta uz komercbanku).
- Rediskonts – otrreizējā pārdošana (no komercbankas uz centrālo banku).
Termins bieži lietots banku un monetārās politikas kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.