reālpolitisks
"Reālpolitisks" nozīmē praktisks, reālistisks politiskās darbības veids, kas balstās uz faktisko spēku, interesēm un iespējām, nevis uz morāli, ideoloģiju vai emocionāliem apsvērumiem.
Tas ir cieši saistīts ar terminu "reālpolitika", kas cēlies no 19. gadsimta Vācijas politikas prakses.
Galvenās iezīmes:
- Koncentrēšanās uz nacionālajām interesēm un spēka saglabāšanu.
- Lēmumu pieņemšana, balstoties uz reāliem apstākļiem, nevis ideāliem mērķiem.
- Bieži ietver kompromisus un praktisku sadarbību pat ar ideoloģiskiem pretiniekiem.
Piemēri:
1. 19. gadsimta Vācijas apvienošana
Oto fon Bismarks izmantoja reālpolitiku, lai ar diplomātiju un karu (nevis tikai ar nacionālistiskiem saukļiem) vienotu Vācijas valstis, ignorējot liberālos vai morālus apsvērumus.
2. Aukstā kara laika ASR–Ķīnas attiecības
ASV prezidents Niksons 1970. gados uzsāka attiecības ar komunistisko Ķīnu, lai izolētu PSRS – tas bija reālpolitisks solis, lai gan Ķīnas režīms bija ideoloģiski naidīgs ASV.
3. Enerģētikas darījumi ar autoritāriem režīmiem
Daudzas valstis (piemēram, Vācija) ilgu laiku uzturēja ekonomiskas attiecības ar Krieviju, pērkot dabasgāzi, neraugoties uz tās politiku – tas tika attaisnots ar enerģētiskās drošības praktiskiem apsvērumiem.
Ikdienas lietojums:
Var teikt, ka pašvaldība pieņēma "reālpolitisku" lēmumu atcelt dārgo kultūras projektu, lai finansētu skolu remontus – tas nozīmē, ka prioritāte tika dota praktiskajām vajadzībām, nevis "augstākiem" ideāliem.
Īsumā:
"Reālpolitisks" apraksta pragmatisku, neredzētu pieeju politikā, kurā mērķis attaisno līdzekļus, un galvenais ir rezultāts, nevis principi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.