puzuris
"Puzuris" latviešu valodā nozīmē nelielu, bieži nojumta veidotu būdiņu, šķūni vai noliktavu, kas parasti izmantota lauku apvidos vai pagātnē.
Galvenās nozīmes nianses:
- Neliela saimniecības ēka glabāšanai (labībai, rīkiem, sienai).
- Vienkārša, bieži koka būda.
- Vēsturisks/vietvārdos sastopams termins.
Piemēri lietojumā:
1. Vecais puzuris kalnā vēl joprojām glabāja pagājušā gada sienu.
2. Ciema galā redzams aplets puzuris, kur agrāk turēja graudus.
3. Vietvārds "Puzuru kalns" liecina, ka tur kādreiz atradās šādas noliktavas.
Etimoloģija: Vārds cēlies no baltu valodu pamatnes, saistīts ar glabāšanu, krāšanu (salīdzināt ar lietuviešu "pūsuras" – šķūnis).
Mūsdienās vārds lietots reti, galvenokārt vēsturosos tekstos, folklorā un vietvārdos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.