"Pusmuižnieks" ir vēsturisks latviešu termins, kas apzīmēja zemnieku ar nelielu zemes gabalu (parasti mazāku par pilnu saimniecību), kas bieži vien papildus strādāja citās muižās vai ar nodarbojās ar amatniecību.
Īsumā:
Tas bija zemnieks, kam bija puse vai mazāks saimniecības lielums (salīdzinot ar "pilnu" muižnieku/brīvzemnieku), un viņš nereti bija atkarīgs no papildu darba, lai iztiktu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"19. gadsimta Vidzemē pusmuižnieki bieži nomaļās muižās kā kalpi vai mežstrādnieki, jo pašu zemes nepietika."
2. Mūsdienu pārnestā nozīmē (reti):
"Jaunais zemkopis smejoties nosauca sevi par pusmuižnieku, jo viņam bija tikai daži hektāru liels dārza gabals."
Svarīgi: Šis vārds mūsdienās lietots ļoti reti, galvenokārt vēsturiskos aprakstos vai lokālajos vārdos. Tas atspoguļo sociālo stāvokli līdz 20. gadsimta sākumam, pirms zemes reformām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.