pusmuižniece
"Pusmuižniece" ir vēsturisks termins, kas apzīmē pusmuižas īpašnieci vai pusmuižas saimnieci. Pusmuiža (vidusliela lauku muižiņa, bieži vien bez pilntiesīgām muižas privilēģijām) bija zemes īpašums, kas mazāks par lielmuižu, bet lielāks par parastu zemnieku saimniecību.
Īsumā:
Pusmuižniece = sieviete, kurai pieder pusmuiža (vidēja izmēra lauku īpašums) vai kura to pārvalda.
Piemēri lietojumā:
1. 19. gadsimta vidū pusmuižniece Anna pārvaldīja savu īpašumu ar stingru roku, ieviešot modernas lauksaimniecības metodes.
2. Vecā pusmuižniece deva darbu apkārtējiem zemniekiem, bet arī prasīja viņu paklausību.
3. Stāstos par pagātni viņu bieži piemin kā godbijīgu, bet stingru pusmuižnieci, kura rūpējās par savu saimniecību.
Vēsturiskais konteksts:
Šis termins lietots galvenokārt pirms 20. gadsimta, īpaši Vidzemes un Kurzemes vēsturiskajos aprakstos, lai raksturotu sievieti no vidusslāņa lauku augstākās šķiras (bieži vien mazākā muižkunga sieva vai patstāvīga īpašniece). Mūsdienās vārds lietots reti, galvenokārt vēsturiskos tekstos vai daiļliteratūrā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.