pusmuiža
"Pusmuiža" ir latviešu vēsturisks termins, kas apzīmē mazāku lauku īpašumu vai muižiņu, bieži vien saistītu ar vidusmazāku zemnieku vai brīvzemnieku saimniecību. Atšķirībā no lielajām muižām (ar plašām zemēm un dzimtu kungu mājām), pusmuiža parasti bija mazāka, neatkarīga saimniecība, kas nereti veidojusies, sadalot lielāku muižu vai izveidojoties no brīvā zemnieka zemes.
Īss skaidrojums:
Tā ir maza muižiņa vai pusējā saimniecība starp lielo muižu un parasto zemnieku sētu.
Piemēri:
1. Vēsturiski dokumenti:
- 18.–19. gadsimta zemes revīzijās minētas daudzas pusmuižas kā atsevišķi īpašumi (piemēram, "Lejas-pusmuiža" vai "Kalna-pusmuiža" dažādos Latvijas novados).
2. Vietvārdi:
- Dažās Latvijas apdzīvotās vietās nosaukums saglabājies kā toponīms (piemēram, ciema vai ielas nosaukums), piemēram, "Pusmuiža" Carnikavas vai Rīgas apkaimē.
3. Mūsdienu lietojums:
- Arhitektūras kontekstā dažreiz tiek dēvētas mazākas, vēsturiskas saimniecības ēkas, kas atgādina muižas, bet ir pieticīgākas (piemēram, "Vecā pusmuiža" kā tūrisma objekts).
Svarīgi: Šis termins vairs nav plaši lietots ikdienas valodā, bet saglabājies vēstures, ģeogrāfijas un vietvārdu pētniecībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.