"Pusklejotājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas klejo vai klaiņo bez noteikta mērķa, bieži vien vientuļš un apjucis. Tas var būt arī pārnestā nozīmē — cilvēks, kas dzīvē "klejo" bez skaidras dzīves virziena vai mērķa.
Etiķete:
Šis vārds ir dzejolisks/retorisks, biežāk lietots literatūrā, dzejā vai tēlainā runā, nevis ikdienas sarunvalodā.
Piemēri:
1. Burtiskā nozīmē (fiziska klejošana):
"Vecais pusklejotājs dienām ilgi klīst pa meža takām, it kā meklētu kaut ko, ko pats vairs neatceras."
2. Pārnestā nozīmē (dzīves neskaidrība):
"Pēc zaudējuma viņš kļuva par pusklejotāju — dzīve viņam likās bezjēdzīga, un viņš vairs nezināja, kurp virzīties."
3. Dzejolisks lietojums (tēlaini):
"Esmu pusklejotājs šajā pilsētā, kurā katras ielas stūris atgādina aizmirstas atmiņas."
Sinonīmi (atkarībā no konteksta):
klaiņotājs, klejotājs, bezmērķīgais staigātājs, apmulsis ceļinieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.