puscūcis
"Puscūcis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē pusaudzi — jaunu cilvēku, kas atrodas pārejas posmā no bērnības uz jaunatni (parasti no 13 līdz 19 gadu vecumam).
Tas ir sarunvalodas, nedaudz novecojis vai ironisks sinonīms vārdam "pusaudzis", un to lieto, lai norādītu uz šīs vecuma grupas raksturīgajām īpašībām — nemierīgumu, pašnoteikšanos, emociju svārstībām.
Piemēri:
1. Mūsu ģimenē tagad dzīvo tipisks puscūcis — visas dienas noslēpumaini čatā, istaba nekārtīga, bet garīgā pasaule nepārprotami sarežģīta.
2. Kādu grūtu puscūci viņš bija — nemitīgi sacīja pretī, bet tagad ir kļuvis par saprātīgu jaunieti.
3. Filma stāsta par puscūču grupu, kas vasarā piedzīvo piedzīvojumus mežā.
Vēsturiska piezīme:
Vārds radies no pus- (puse) un cūka (ar nozīmi "nenovīstīgs bērns" vai "nekārtīgs cilvēks"), bet mūsdienās tas vairāk asociējas ar humora/ironijas nokrāsu, nevis aizvainošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.