pusārprāts
"Pusārprāts" latviešu valodā ir saliktenis, kas apzīmē daļēju saprātu, nepilnīgu vai nepilnīgi attīstītu prātu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu kādu, kurš rīkojas vai domā ne pārāk gudri, pusei gudri, pusei muļķīgi, vai arī kādu, kam trūkst pilnvērtīgas saprāta spējas.
Piemēri lietojumam:
1. Raksturojot nepietiekamu saprātu:
"Viņš ticēja visām saziņām – tiešām, šķita, ka viņam ir kaut kāds pusārprāts."
(Šeit tas nozīmē, ka cilvēkam trūkst kritiska domāšana.)
2. Par nepilnīgi saprotošu cilvēku:
"Vecais bija kļuvis par pusārprātu – dažreiz runāja gudri, bet bieži vien muļķības."
(Var attiekties uz vecuma dēļ samazinātām garīgajām spējām.)
3. Ironiskā nozīmē:
"Nu tu ar savu pusārprātu atkal izdomāji kaut ko neiedomājamu!"
(Lietots, lai izsmietu kāda nepietiekami pārdomātu rīcību.)
Sinonīmi: daļējs saprāts, nepilns prāts, ierobežota sapratne.
Antonīmi: vesels saprāts, gudrība, pilnprātība.
Vārds reti sastopams ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā vai nopietnākos rakstos, lai vēstītu par garīgi ierobežotu vai nepilnīgi spriestošu cilvēku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.