purgatorijs
"Purgatorijs" (latīņu: purgatorium — "attīrīšanas vieta") kristīgajā teoloģijā, īpaši Romas katoļu baznīcā, ir pārejas stāvoklis vai "vieta" pēc nāves, kur dvēseles, kas nomira Dieva žēlastībā, bet nav pilnīgi attīrītas no vieļiem vai nepabeigušas zemes dzīves grēku sodīšanu, tiek attīrītas, lai tās varētu ienākt debesīs.
Īsumā: Purgatorijs nav ne debesis, ne elle — tas ir attīrīšanas process pirms ienākšanas debesīs.
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Katoļu baznīca māca, ka dvēseles, kuras nomirst nepilnīgi attīrītas, nonāk purgatorijā, kur tiek attīrītas caur ciešanām."
2. Pārnesenā nozīmē (metaforiski):
"Gaidīt rezultātus bija kā purgatorijs — ne patīkamas mokas, bet ar cerību uz labāku galu."
3. Mākslas darbos:
Dante "Dievīgā komēdija" purgatoriju attēlo kā kalnu ar septiņām terasēm, kur katra attīra noteiktu grēku.
Svarīgi: Purgatorija doktrīna oficiāli pastāv tikai Romas katoļu baznīcā. Lielākā daļa protestantu konfesiju to noliedz, bet dažās pareizticīgo tradīcijās pastāv līdzīgs attīrīšanas procesa jēdziens (bet ne kā "vieta").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.