"Puputis" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs, maiguma) vārds no "pūpis", kas nozīmē pūces mazulis vai mazā pūce.
Īsi:
Tas ir maigs, mīļš vārds mazai pūcei (bieži lietots bērnu valodā vai pasakās).
Piemēri:
1. "Mežā dzīvoja sīkais puputis, kas vēl nemācēja lidot."
(Šeit "puputis" nozīmē mazu, jaunu pūci.)
2. "Bērni apskatīja attēlu grāmatā un sauca: 'Apskaties, kāds smuks puputis!'"
(Lietots kā mīļš apzīmējums pūces attēlam.)
3. "Vecmāmiņas pasakā puputis vienmēr bija gudrs un palīdzīgs."
(Pasaku kontekstā — personificēta maza pūce.)
Papildus informācija:
Vārds cēlies no pamatformas "pūpis" (pūce), ar piedēkli "-utis", kas rada maigumu un mazumu (salīdzini: "vilks" → "vilcēns/vilciņš", "suns" → "sunītis"). Lietošana ir galvenokārt folklora, daiļliteratūra vai bērnu valodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.