"Pupājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē pupu vai pupiņu augļus (pākšaugus), bet tiek lietots arī kā jocīgs, mīļš izteiciens mazam bērnam vai kā maigs iesauks mīļotai personai (līdzīgi kā "mazulis", "mazā", "mīļais").
Nozīmes īsumā:
1. Botāniskā nozīme: Pākšaugu (pupu) auglis.
2. Mīļš/maigs izteiciens: Mīļots bērns, mazulis; maiga uzruna.
Piemēri:
1. Botānisks:
"Skat, kādi zaļie pupāji pieauguši dārzā – drīz varēs lasīt pupas."
2. Kā mīļš izteiciens bērnam:
"Nāc šurp, mans mazais pupāj!"
"Kā tev šodien klājas, pupāj?"
3. Kā maiga uzruna mīļotajam:
"Ej gulēt, pupāj, rīts agri."
Piezīme: Vārds "pupājs" ir sarunvalodīgs un izsaka maigu, sirsnīgu attieksmi. Tas nereti atrodams latviešu tautasdziesmās un dzejā kā poētisks vai mīļš apzīmējums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.