pundurīte

"Pundurīte" ir diminutīvs (mazinošs formas vārds) no "punduris", kas latviešu valodā nozīmē rūķis, niecīga izmēra cilvēks vai radījums.
Vārds izsaka mazumu, niecīgumu vai mīļumu, bieži lietots daiļliteratūrā, pasakās vai mīļrunās.

Nozīmes nianses:
1. Mazs rūķis – burtiski mazāks par parastu punduri.
2. Mazs, niecīgs cilvēciņš – parasti ar mīļu vai žēlīgu nokrāsu.
3. Mīļruna – uzrunājot bērnu vai mazu cilvēku.

Piemēri:
1. Pasakās:
"Meža dziļumos dzīvoja pundurīte ar sudraba bārdu."
(Apraksta mazu fantāzijas radījumu.)

2. Mīļrunā:
"Nāc šurp, mans pundurīt, es tev pastāstīšu pasaku!"
(Uzrunājot mazu bērnu.)

3. Dzejā/metaforiski:
"Vēja pundurītes rotaļājās starp lapām."
(Tēlaini par niecīgiem virpuļiem vai radījumiem.)

Sinonīmi: rūķītis, niecība, mazulis (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: milzis, gigants, lielis.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pundurīte" ir diminutīvs (mazinošs formas vārds) no "punduris", kas latviešu valodā nozīmē rūķis, niecīga izmēra cilvēks vai radījums. Vārds izsaka mazumu, niecīgumu vai mīļumu, bieži lietots daiļliteratūrā, pasakās vai mīļrunās. Nozīmes nianses: 1. Mazs rūķis – burtiski mazāks par parastu punduri. 2. Mazs, niecīgs cilvēciņš – parasti ar mīļu vai žēlīgu nokrāsu. 3. Mīļruna – uzrunājot bērnu vai mazu cilvēku. Piemēri: 1. Pasakās: "Meža dziļumos dzīvoja pundurīte ar sudraba bārdu." (Apraksta mazu fantāzijas radījumu.) 2. Mīļrunā: "Nāc šurp, mans pundurīt, es tev pastāstīšu pasaku!" (Uzrunājot mazu bērnu.) 3. Dzejā/metaforiski: "Vēja pundurītes rotaļājās starp lapām." (Tēlaini par niecīgiem virpuļiem vai radījumiem.) Sinonīmi: rūķītis, niecība, mazulis (atkarībā no konteksta). Antonīmi: milzis, gigants, lielis.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.