"Rūķītis" latviešu valodā nozīmē mazs rūķis — tas ir fantāzijas tēls, mazs cilvēkveidīgs būtības, kas bieži sastopams pasakās, leģendās vai fantāzijas literatūrā. Rūķīši parasti tiek attēloti kā nelieli, bieži ar bārdu, kas dzīvo zemē, mežos vai kalnos, un var būt gan palīdzīgi, gan palaidņi.
Piemēri lietojumam:
1. Pasakās:
"Bērniem ļoti patika pasaka par laimīgo rūķīti, kas palīdzēja nabagam koktēvam."
2. Dzejā/tekstos:
"Meža rūķīši paslēpās aiz sūnā klātajiem akmeņiem."
3. Pārnestā nozīmē (par mazu, niecīgu cilvēku):
"Viņš blenza kā apmaldījies rūķītis starp milzu skapjiem."
Vārds "rūķītis" bieži lietots ar mīļuma/niecinošu nokrāsu, atšķirībā no vienkāršā "rūķis", kas var būt neitrālāks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.