pulsārs

Pulsārs ir ātri rotējošs neitronu zvaigzne, kas izstaro regulārus elektromagnētiskos impulsus (parasti radio viļņos). Tas rodas, kad masīva zvaigzne beidz savu dzīvi un kļūst par neitronu zvaigzni ar ļoti spēcīgu magnētisko lauku un ātru rotāciju.

Galvenās īpašības:
- Izstaro staru kūļus no saviem magnētiskajiem poliem.
- Rotācijas periods ir ārkārtīgi stabils (no milisekundēm līdz sekundēm).
- Daudzi pulsāri kalpo kā "kosmiskie pulksteņi" astronomijā.

Piemēri:
1. Pulsārs PSR B1919+21 – pirmais atklātais pulsārs (1967. gadā).
2. Pulsārs Vēlā Kraba miglājā (PSR B0531+21) – atrodas Kraba miglājā, veidojies pēc supernovas sprādziena 1054. gadā.
3. Milisekundes pulsārs PSR B1937+21 – viens no ātrākajiem zināmajiem pulsāriem (rotē ~642 reizes sekundē).

Pulsāri ir svarīgi kosmosa pētījumos, piemēram, gravitācijas viļņu novērošanai un starpzvaigžņu vides izpētei.

Įrašas
Paaiškinimas	Pulsārs ir ātri rotējošs neitronu zvaigzne, kas izstaro regulārus elektromagnētiskos impulsus (parasti radio viļņos). Tas rodas, kad masīva zvaigzne beidz savu dzīvi un kļūst par neitronu zvaigzni ar ļoti spēcīgu magnētisko lauku un ātru rotāciju. Galvenās īpašības: - Izstaro staru kūļus no saviem magnētiskajiem poliem. - Rotācijas periods ir ārkārtīgi stabils (no milisekundēm līdz sekundēm). - Daudzi pulsāri kalpo kā "kosmiskie pulksteņi" astronomijā. Piemēri: 1. Pulsārs PSR B1919+21 – pirmais atklātais pulsārs (1967. gadā). 2. Pulsārs Vēlā Kraba miglājā (PSR B0531+21) – atrodas Kraba miglājā, veidojies pēc supernovas sprādziena 1054. gadā. 3. Milisekundes pulsārs PSR B1937+21 – viens no ātrākajiem zināmajiem pulsāriem (rotē ~642 reizes sekundē). Pulsāri ir svarīgi kosmosa pētījumos, piemēram, gravitācijas viļņu novērošanai un starpzvaigžņu vides izpētei.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.