proģimnāzija
Proģimnāzija (no grieķu: pro — 'pirms' + gymnasion — 'skola') ir vēsturisks izglītības iestādes veids, kas pastāvēja 19. un 20. gadsimtā, galvenokārt Krievijas Impērijā un vēlāk PSRS, kā arī dažās citās Eiropas valstīs.
Īsa nozīme:
Tā bija vidusskolas pirmā posma (4–6 klases) iestāde, kas gatavoja skolēnus turpmākai mācībai pilnā ģimnāzijā. Proģimnāzija parasti ietvēra pamatizglītības programmu ar plašāku priekšmetu klāstu nekā pamatskolā, bet bez augstākās ģimnāzijas specializācijas.
Galvenās iezīmes:
- Mācības ilga 4–6 gadus.
- Tās bija pakārtotas ģimnāzijām vai darbojās kā patstāvīgas iestādes.
- Pabeidzot proģimnāziju, skolēni varēja turpināt izglītību ģimnāzijā, reālskolā vai tehnikumā.
Piemēri vēsturiskā kontekstā:
1. Rīgas pilsētas proģimnāzija (dibināta 19. gadsimtā) — sagatavoja skolēnus turpmākām mācībām klasiskajā ģimnāzijā.
2. Ventspils proģimnāzija — darbojās kā atsevišķa iestāde ar vispārizglītojošu programmu, bieži arī ar praktisku novirzienu (piemēram, amatu apmācību).
3. Jēkabpils proģimnāzija — deva iespēju lauku bērniem iegūt vidējo izglītības pamatu pilsētā.
Mūsdienās:
Šis termins vairs nav oficiāli lietots izglītības sistēmā, jo mūsdienu izglītība ir sadalīta citos posmos (pamatizglītība, vidējā izglītība). Tomēr tas saglabājies vēstures avotos un reģionālajā izglītības vēsturē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.