problēmiskums
"Problēmiskums" nozīmē problēmātiskuma kvalitāti — tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē kaut kā būtībā esošo problemātiskumu, sarežģītību vai pretrunīgumu. Tas norāda uz situācijas, jautājuma vai parādības raksturu, kas rada grūtības, diskusijas vai šaubas.
Īsumā:
Tas ir stāvoklis vai īpašība, kas padara kaut ko problemātisku (neskaidru, strīdīgu, risināmu tikai ar pūlēm).
Piemēri lietojumā:
1. Filozofijā / diskusijā:
"Šī teorija ir zināma ar savu problēmiskumu — tā rada vairāk jautājumu nekā atbildju."
(šeit: teorija ir grūti izskaidrojama vai pretrunīga)
2. Sociālos procesos:
"Darba likuma grozījumu problēmiskums izpaudās dažādās interpretācijās, kas apgrūtina to piemērošanu."
(šeit: likums rada neskaidrības un praktiskas grūtības)
3. Mākslas analīzē:
"Tēla problēmiskums padara viņu ticamu — viņš nav ne melns, ne balts, bet ar iekšējām pretrunām."
(šeit: tēls ir sarežģīts, nesingls)
Sinonīmi/ tuvas nozīmes:
- problemātiskums
- strīdīgums
- sarežģītība
- diskutabilitāte
Antonīmi:
- vienkāršība
- skaidrība
- nepārprotamība
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.