Preskriptīvs nozīmē normatīvs vai noteicošs — tas apraksta noteikumus, normas vai standartus, kas nosaka, kā kaut kam vajadzētu būt (nevis kā tas faktiski ir).
Galvenās nozīmes:
1. Valodniecībā: noteikumi par "pareizo" valodas lietojumu (piemēram, gramatikas noteikumi).
2. Vispārīgi: jebkuras normas, kas nosaka "pareizo" rīcību, procesu vai struktūru.
Piemēri:
1. Valodas lietojums:
Preskriptīva pieeja māca, ka "viņš gāja" ir pareizi, bet "viņš gājis" ir nepareizi, lai gan sarunvalodā abas formas lieto.
2. Medicīnā:
Ārsta preskriptīvā norāde: "Lietojiet zāles trīs reizes dienā pēc ēšanas."
3. Ētika vai tiesības:
Preskriptīvs likums aizliedz alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.